Apsveikumi Dzimšanas dienā, pantiņi

Uzrunāt debešos zvaigzni
bezgalību minēt
paieties pretim vējam
ik dienas ikdienu svinēt
tad viegli pacelties spārnos
nekur tālu - virs sevis
un redzēt cik pasaule skaista
Dieviņš pats Dieviņš ko devis...
un atkal stāvēt uz zemes
reāli stabili droši
bet nezaudēt sidraba staru
to staru kas sirdī noviz...
ik rītu tā sākt: celties spārnos
brīvi kā putns kā vējš
un lidot tik ilgi cik dzīvība
kā spāre
virs ūdeņiem sēž
/ M.Laukmane /

Pacelt roku, lai noglāstītu, izstiept plaukstas, lai apmīļotu, piekļaut sev, lai mierinātu. Tikai ar tuviniekiem cilvēks nejūtas vientuļš. Tikai tas, kurš tiek pieņemts, jūtas par sevi drošs. Un viņam ir svarīgi, lai kāds to apliecinātu. Nekādi pasaules labumi nespēs aizstāt ikdienišķu maigumu...
/Gunta Kraulere no eseju krājuma "Uz degoša tilta"/

Viens nāks tavu dvēseli duļķot,
Otrs seklu un netīru sacīs.
Kāds trešais nākš slāpes dzesēt,
Tavā dzidrumā acis mazgāt.
Citi teiks:"Kāda apgrēcība!"
Kāda vesmaina uguns kvēlo
Kāds nosalis sildīsies tevī,
Un mūžs nebūs jānožēlo.
Tu dzīvosi tiem,kuri nāks
Uguns un ūdens šķīstīti,
Tiem,kuriem vajadzēs tevi,
Nedaudziem-taču īstiem.
(V.Urtāne)

Prieku, laimi spaiņiem smelt.
Naudu lieliem maisiem velt
Veselību saglabāt,
Visas bēdas sabradāt.

Laimi kā zilu pasaku,
Smieklus kā pavasara lietutiņu,
Spītību kā ūdens burbuli,
Savaldību kā akmens krūzi,
Burvību kā pasakās,
Bet pāri visam mīlestību kā varavīksni!

Lai ir kāda
zeltaina kļava arvien,
Kam galotnē sirdi tu rudeņos sien,
Un pāri lapām, kad sniegpārslas krīt,
Lai ir kāda roze, kas dvēselē zied...
Kāds pumpurs, ko neskar sāpes un laiks,
Kaut sudrabo mati un skumīgs kļūst vaigs.
Starp ērkšķotiem ceļiem,
ko dzīve mums dod
arvien ir debesis jāatrod.

Pie viršu druvas apstājos
Un skatos ziedos mēļos.
Es dzīves kalnā pakāpjos,
Ka bagāts – pateikt vēlos.
Kā augšup, lejup šūpolēs
Man dzīves ceļš ir gājis,
Bet skatos baltos pūpolos,
Un aizmirstu, kurš rājis.

Kas grumbuļi, kas sprunguļi?
Pret to, ko dzīvē guvis.
Pēc lietus dienām bumbuļi
Ver zaļiem asniem durvis.

Ko palīdz bēdas, ka ir prieks,
Kas visur apkārt valda.
Viss cits ir dzīvē tīrais nieks,
Ja sirds tev ir bez malda.

Es tādēļ dzīves rudeni
Kā lielus svētkus teicu.
Un zilu viršu puteni
Ar pateicību sveicu.

Lai laime Tev visur smaida,
Un mīlestības zvaigzne mirdz,
Un vēl - prieks allaž lai Tevi gaida
To novēlam no visas sirds.

Lai tas, ko gaidi,
Šodien Tevi apņem
Noskūpsta un saka:
Es mīlu, sveicu tevi!

Nav vēl pagājis jaunības trakums, kā vecuma dullums jau klāt.

Lai Tevi mīl nevis par to kas Tu esi, bet par to ka TU ESI.

Lai domu spārni,
Smalki kā zīds,
Nes vienmēr uz varavīksni!
Lai allaž uz pleca
Saules pilns rīts
Vērš nedienu
Zeltainā drīksnā.

Lai sveicina
Cīrulis mākoņos
Un purene kumeļa pēdā!
Lai Laima nes
Klēpjiem mīļumu
Un rieksta čaulā
Slēdz bēdas!

Var būt ka jājautā citādāk ?

bet no kurienes tevī saule nāk
kad citiem ļaudīm ir mēness?
un kas vēl tā prot un kas vēl tā māk
ka sirdī nepaliek plēnes?

var būt ka vispār nav jājautā
un tu pati zini, ko dari
un dienā tik slapjā kā kājautā
tu iemāni pavasari

(Knuts Skujenieks)

Es vīna glāzi pilnu pieleju,
Jo šodien mūža gadi mijas man-
Ceļš negāja pa rāmu ieleju,
Es dzirdēju,kā vētrā jūra skan.
Es rūgtumu un sāpes pazinu,
Kas cilvēku no putna gaisos šķir,
Un tomēr tūkstoš reizes atzīstu,
Cik bagāta un skaista dzīve ir.
(I.Kalnāne)

Neskaties spogulī,
bet skaties sevī!
stum ārā
tos vecos kravasratus,
lec pati iekšā -
Tavas atmiņas lēks Tev līdz!
Dod viņām darbu,
lai Tevi netraucē stūrēt.
Nebaidies griezties,
mazie ceļi ir brīvi.
Neceļo viena -
ļauj mīlai pieķerties pie
motora malām,
ļauj gribai iesūkties
benzīna tvertnē!
Tā netrūks Tev degvielas
tuksnešus izbraukt.
Tā netrūks Tev degvielas
pašai sevi atrast.
/S.Muižniece/
Sirsnīgi sveicu Dzimšanas dienā!

Mēdz teikt - ir jānotiek brīnumam. Par lietām par kurām Tu sapņo un ilgojies, bet īsti netici, jo ... pārāk skaisti, lai būtu patiesi. Tomēr brīnumi notiek ik uz soļa, ja proti tos pamanīt un noticēt.

Un kas par to, ka gadu vesels klēpis,
Kā pļavu ziedi laika vāzēs mirdz...
Gan sūrumu, gan prieku katrs gads ir slēpis,
Un viss ir bijis vajadzīgs priekš sirds...
Lai sajustu, cik dzīve skaista,
Kur tā kā bite vari būt,
To sudrabu, no mirkļu kārēm vācot,
Kas neapsūb un vējos nepazūd!

Ak, jaunība, mēs aizejam pa vienam
No Taviem dārziem pusnakts klajumos.
Bet simtiem citu atnāk mūsu vietā
No jauna mīlēt, ilgoties un tvīkt.

Kad uz visas zemeslodes
Tavu dzimtenīti svin,
Tad lai slimo tas ar gripu,
Kas šo dienu nepiemin!

Ja būtu Dievs, es viņu lūgtu, lai sargā Tevi kurp vien ej,
Lai mīlestība nepietrūktu un laimes Tavai dvēselei.
Ja būtu Dievs, es ceļos kristu un lūdzot aizplūstu kā gaiss,
Lai Tavā sejā neizdzistu, Tavs daiļums, viņam līdzīgais.