Un kas par to, ka gadu vesels klēpis, 
Kā pļavu ziedi laika  vāzēs mirdz... 
Gan sūrumu, gan prieku katrs gads ir  slēpis, 
Un viss ir bijis vajadzīgs priekš sirds... 
Lai  sajustu, cik dzīve skaista, 
Kur tā kā bite vari būt, 
To  sudrabu, no mirkļu kārēm vācot, 
Kas neapsūb un vējos  nepazūd! 
 
  | 
	
		Kam: ____________________ 
		No kā: ____________________ 
        
	 |