Pie viršu druvas apstājos Un skatos ziedos ...

Pie viršu druvas apstājos Un skatos ziedos mēļos. Es dzīves kalnā pakāpjos, Ka bagāts – pateikt vēlos. Kā augšup, lejup šūpolēs Man dzīves ceļš ir gājis, Bet skatos baltos pūpolos, Un aizmirstu, kurš rājis. Kas grumbuļi, kas sprunguļi? Pret to, ko dzīvē guvis. Pēc lietus dienām bumbuļi Ver zaļiem asniem durvis. Ko palīdz bēdas, ka ir prieks, Kas visur apkārt valda. Viss cits ir dzīvē tīrais nieks, Ja sirds tev ir bez malda. Es tādēļ dzīves rudeni Kā lielus svētkus teicu. Un zilu viršu puteni Ar pateicību sveicu.