Attiecību pārtraukšanai
    
    Tu esi man roze, kas tik sāpīgi dzeļ. 
Būtu labi, ja plauktu  man, 
bet lai kā arī būtu, nekā man nav žēl.
Tu devi man  sapni, paldies tev par to!
    
    
 
    Patiesībā man ir vienalga, ka Tu mani pamet..... Mani sāpina  tikai tas, ka atkal tieku pamesta.......
    
    
 
    Nesvied akmeni dzelmē,
Ja nezini kur tas krīt.
Nemīli mani šodien
Ja nespēsi mīlēt rīt.
    
    
 
    Liktens man nav lēmis
Tavā laimē būt.
Cits jau Tevi ņēmis,
Citam Tevi gūt.
Tumsas nastu nesu,
Ogles sirdī  kaist...
Man Tu stars vien esi, 
Pazib kas un gaist...
    
    
 
    Tavi vārdi bija skaisti,
Bet diemžēl gaistoši.
Tu mani nesaprati,
Par sevi tik vien domaji.
Ko man darīt,
Ko varu  just?
Kur lai lieku savu mīlestību?
Kā lai tagad dzīvoju!
Kā lai visu aizmirstu?
    
    
 
    Klusi lietus raud, par to,
Kas aizgājis un atpakaļ 
Vairs  neatnāks nekad... 
Par to, kas laimei bija līdzīgs, 
Par to,  ko vēlreiz gribas piedzīvot... 
Klusi lietus raud
Par to, ka bijām mēs,
Bet tagad esi tu un esmu es...
    
    
 
    Piedod man ka tāda dzīve,
Jauni esam un paliksim,
No kļūdām mācamies un no kļūdām mācīsimies,
Mīlēsim vienmēr un  iemīlēsimies no jauna,
Piedod ja saku piedod,
Bet sirds man  stāsta ka, tu nebūsi tas cilvēks,
No kura es aizņemšos  mīlu
bet sirds man zin ka, tev būs un paliks vieta manā  sirsniņā!
    
    
 
    Kāpēc es vairs nespēju ticēt? Ticēt tam, ko man sola, ticēt  lūpām, kas kādreiz teica mīlu? Ticē acīm, ticēt rokām, kas  skāvušas tik maigi?...Viss cerētais brūk un izbāl tālimā, kas  pārvēršas sāpīgā klusumā....
    
    
 
    Tas mirklis bija tik īss
Un aizmirst to vairs nevar,
Kad  draugi kādreiz bijām
Un smaids mūsu sejās vijās.
Tās  patīkamās atmiņas,
Kuras aizmirst nespēju,
Tās visu laiku  manī mostās,
Kad Tevi blakām redzu es...
Tomēr dažkārt sirds  man saka-
Aizmirsti jel viņu
Tos mirkļus, kurus pavadījāt  jūs...
Bet tas ir tik grūti 
Un sirds to nespēj man..
Tas  cilvēks, kuru iepazinu es 
Manā sirdī dzīvo vēl tagad 
Un  projām nespēju viņu dzīt,
Jo simpatizē viņš man vēl šobrīd...
    
    
 
     Ir viegli pateikt - Es mīlu tevi!,
Un pēc tam izlikties, ka  nekā nav bijis...
Ir viegli pateikt ? Es ienīstu tevi!,
Bet  pēc tam teikt ? Es neko tādu neesmu teicis ...
Ir grūti  pateikt ? Paliec ar mani!, 
Ja tu ko tādu esi darījis...
Ir  viegli pateikt ? Es mīlu tevi!, bet ja tie ir tikai tukši  vārdi ...
Tie nokrīt zemē un sačervelējas ... Kā koka lapas  Rudenī ... 
(made by porcelaana engeliic ...)
    
    
 
    Mana sirds pēkšņi jūtas nogurusi. Tā noskatījās, kā ceļa  līkumā pazūd sapņi.
Sirds aizvēra acis.
    
    
 
    Tu man iemācīji dzīvot
Tu man iemācīji smieties,
Tu man  iemācīji raudāt,
Tu man iemācīji mīlēt
Tu man iemācīji ,ko  svarīgu,
kas man palīdzēs dzīvot tālāk,
bet nepalīdzēja  dzīvot ar Tevi.
Tu man iemācīji dusmoties,
Tu man iemācīji  piedot,
Tu man iemācīji to, ko jūtu pret Tevi.
Tu man  iemācīji Mīlēt.
Tu man iemācīji neaizmirst ,
Tos netik  daudz bijušos brīžus,
Kas pavadīti ar Tevi.
Tu man iemācīji  tos glabāt-
Vienmēr-manā sirdī.
Pat tagad es tos visu  atceros,
Ar smaidu uz lūpām.
Paldies par to, kas  bija.
Un-...
Paldies, par to, kas būtu bijis.
Tu man  iemācīji nožēlot,
Tu jautāsi- Ko..?
To, ko Tu man  iemācīji-
Bet nespēju Tev pateikt-
Mīlestību...
    
    
 
    Jūs šodien nestaigājiet lietū,
Tas šodien pieder tikai  man!
Raud debesis par mīlestību,
Kas bija, bet nu zuda  man!
Jūs šodien negaršojiet lietu,
Kā sāļas asaras būs  tas,
Ar rūgti sāpi pielijušas,
Krīt manas karstās  asaras.
Jūs šodien nestaigājiet lietū,
Tas šodien pieder  tikai man...
    
    
 
    Izdzen mani no savas sirds...
es te mājvietu neatrodu...
    
    
 
    Es tomēr ticēju, ka lūpas tavas
Kaut vienu vārdu šķiroties  man teiks.
Bet velti - kā svešinieks tu aizgāji
Sirds klusi  smeldz...
    
    
 
    Relationships are like glass. Sometimes its better to leave  them broken than to hurt yourself put them back together
    
    
 
    Vīrietim skaistākās pērles - sievietes asaras.
    
    
 
    Vienā brīdī var pasacīt visu - to labo,
Kas neizteikts dvēselē  krājies.
vienā brīdī var pasacīt visu - to ļauno,
Un tad ir  jāšķiras, projām jāiet.
/Z.Purvs/
    
    
 
    Bēgot prom no manas sirds, neatstāj tur savu kristāla  kurpīti.
    
    
 
    Gulbju mīlestību zosīm neiemācīt.