Attiecību pārtraukšanai

Tu nāksi. Agri vai vēlu. Ar pirmajiem, otrajiem un trešajiem gaiļiem. Ar pūces kliedzieniem un sikspārņu švīku. Agri vai vēlu tu nāksi. Tā būs. Un tu atzīsi, ka citādi nekad, ka citreiz nekad. Šoreiz un šeit. Šai dzīvē agri vai vēlu. Katrreiz. Kad tevi saukšu.
(G. Repše)

Tu manu dzīvi pārvērti un pabeidzi. Tā ir apaļa kā saulriets...

Riebīgākais, ko vari izdarīt vīrirtim, kurš paņēmis Tavu sievu, ir atstāt to viņam. (Aleihems)

Lai ķildu sūrās zāles paglābj mūs,
Pirms nelabi no saldās mīlas kļūs.
(V. Šekspīrs)

Ar to vien, ka tu vispār man biji,
Mūžs ir attaisnots, pilnīgs un piesauļots,
Un tā priekšā es noliecos bijīgi.

Es mīlu tādēļ, ka starp mums ir aiza,
Kur visi soļi izirdami gaist.
Es mīlu tādēļ ,ka starp mums ir vārdi,
Kas neizteikti dziļi krūtīs kaist.

Es mīlu tādēļ, ka tik vēja šalkas
Ir mūsu satikšanās prieka zvans.
Un tādēļ, ka tu šodien mani mīli,
Bet rīt, varbūt, jau nebūsi vairs mana.

Es mīlu tādēļ, ka šai mīlas dziesmai
Ir gaviļu un rizē moku takts,
Un ka starp manējo un tavu dienu
Lauž visus tiltus bezgalīga nakts.

V. Moora

Cik grūti širties to zinu,
cik grūti jaunībā mirt,
cik grūti atstāt, ko mīlu,
cik gruti vientulībā būt!

Daudzi šķiras tieši tapēc,
ka vientulība divatnē sāp vairāk!

Reiz aizies viss, trauks gadi gari,
Trauks ziedonis un jaunība tam līdz.
Draugs, dzīves ritumā tu aizmirsīsi mani
Tik klusi spulgos ceļi, kur kādreiz kopā iets.

Neskaiti lūgšanu vakara zvaigznei,
Tā ir tik tālu,
Ka nedzirdēs tevi, ne mani,
Neskaiti lūgšanu,
Cerot,k a debesis sadzirdēs sāpošo tevī un manī.
Pusnaktī vējš tā kā vijolnieks staigā zem ziedošiem kokiem,
Gan jau tas atskaņos to, kas nodzisis tevī un manī...

ES esmu tava traģēdija, kā ŠEKSPĪRS ar savu spalvu tu veido manu dzīvi, tu gurdi velc spalvu pār papīru, jau sen esmu tev apnikusi... uz lapas uzrakstīts tintes traips kā skābe tas graužas caur manu dvēseli, ar rūgtumu sirdī tu saburzi nobeiguma lapu. MAN TOMER BŪS LEMTS MIRT......

Tu aizgāji gar kokiem srmā klātiem.
Šie soļi gaistošie man mūžam ausīs skan.
Bet gribu, lai tu nekad nezinātu,
Cik grūti tajā brīdī bija man.
(Solamia)

Es aizveru acis un aizgriežos lai projām ietu, negribu lai tu redzētu asaras manās acīs.

Nakts klusumā debesis raud
Par visu, kas ir zaudēts...
Bet ne Tu mani, ne es Tevi
Pavisam nevaru paturēt...
/Justy/

Es mīlēju tevi, bet tu mani nē.
Es sapņoju par tevi, bet tu par mani nē.
Es gaidīju tevi, bet tu mani nē.
Es sāku raudāt, bet tu teici nē.
Es gribēju aiziet, bet tu teici nē.
Es jautāju kāpēc nē, bet tu atbildēji.
Mīla ir skaista, bet tā nav tevis vērta.
Es nemīlu tevi, bet gan dievinu.
Es nesapņoju par tevi, bet gan nevaru aizmigt, domājot par tevi!!!

es tevi mīlēju,
es tevi aprinoju,
es tevi dievinaaju,
es tevi sapratu,
es gribēju buut viss tavā dzīvē ,
es gribēju daudz bet dabūju maz,
lai arī cik tu biji labs, lai arī cik skaists,
tas pēkšņi izjuka no manas sirds
nejutu tavu skaistumu, jaukumu apbrīnu ,sirsnību
piedod, bet es vairs nekad tevi nelūgšo no manis aiziet,
bet vairs nekad atgriezties...

Cilvēks kurš nepazīs īstu mīlestību, nav cienīgs otra cilvēka mīlestības. Tas kurš ir gājējs, aizies tā pat un nevajag turēt to, kas nav spējis novērtēt Tevi.

Pārāk liels tuvums iznīcina daudzas ilūzijas.Mūžīgi mīlēt viens otru var tie, kuri nekad viens otru nav ieguvuši.
(J.Petersons)

Jā, sacīju es :"Projām ej ,"-
Bet kāpēc palikt nevarēji?
Es sacīju tev :"Paliec sveiks !"-
Bet kā no manis šķirties spēji ?
Par spīti vārdiem teiktajiem,
Tad sāpes manas acis sēja.
Kā spēji ticēt vārdiem šiem?
Kādēļ tu acīm neticēji ?...

Sāp,
kad apzinos, ka dzīve zudusi.
Sāp,
kad saule pazūd no debesīm,
Sāp,
kad dusmas pārņem sirdi manu.
Sāp,
kad redzu tev blakus citu.
Sāp,
kad citai pieder tava sirds.
Sāp,
kad sāpēm gala nav...