Es negribu, negribu rudeni, Bet ābolus dzidros...

Es negribu, negribu rudeni, Bet ābolus dzidros – gribu. Un baraviku burvību, Bet ne rudens vientulību. Es gribu saulainu vasaru, Kad pļavās klusi dzied spāres. Negribu pelēkās lietavas, Kas izmērcē priekam spārnus. Es gribu kā balti piesnidzis mežs met aiz apkakles sniegu, es gribu kā ejot zem kājām gurkst sniegs, bet negribu slapjdraņķi ziemu. Es negribu sāpes nu vilšanos, Tukšumu, vienaldzību.. Es gribu gaišu, godīgu Un īstu mīlestību. Bet tu tikai maigi pasmaidi: „Rimsties, un baudi šo brīdi, Un mierīgi visu „izgaršo”- Jo viss kopā tas saucas – dzīve.”