Vai esi man draugs.
pat nezinu to.
Bet gribas, lai stipri ozoli aug
tieši Tavu domu pagalmos.
Un gribas magoņu ugunis degt,
katru rītu gar Tavu ceļu.
lai migla projām bēg
silta saule pretī ceļas.
Un gribas savas domas dot un dot
Tev pilnas un smagas kā vārpas.
Lai nekad nav tukšums jāsastop
vientulības pelēkajos vārtos.
/D.Avotiņa/