....Tu biji manu sapnju visbiezjaakais cieminjsh.... Tu naaci pie manis, tad miilji apkjeeri un iedevi buchu.... Tu naaci ciemos tik biezji, ka likaas - sheit paarcelsies uz dziivi.... Un nepagaaja ilgs laiks, kad tu jau dziivoji manos sapnjos.....un tad tu aizgaaji.... pameti manus sapnjus, lai dziivotu citur - pats savaa dziives nereaalajaa veidolaa....neviens tevi neattureeja, neviens tevi neizspiegoja, neviens nekontroleeja tavu dziivi sheit - sapnjos....un tad tu pazudi...
...manos sapnjos ciemojaas citi....vinji naaca un gaaja, kaut ko panjeema un iedeva, aiznjeemaas un aizdeva, bet neviens no vinjiem sheit nepaarceelaas uz dziivi, neviens pat nemeegjinaaja to dariit.... vinji visi veeleejaas iet taalaak savu celju.....
...likaas, nekad neredzeeshu tavas burviigaas acis, likaas nekad nedzirdeeshu tavu maigo balsi....bet tad tu atgriezies manos sapnjos - uz iisu briidi, bet tomeer atgriezies..