Tu buries
un man bail,
Tevi var noķert,
un Tevi var nesaprast...
Pati zini, ko šobaltdien cilvēki dara
ar nesaprotamo.
Pat šobaltdien.
Ar Tevi man ir tik labi,
ka nākamie mirkļi
nāk nobijušies -
vai spēs būt vēl labāki.
Ar Tevi man ir tik gaiši,
kā bija
vien bērnības
spalgajā saulē.
Ar Tevi man ir tik viegli,
kā neparko smejamiem smiekliem
un nez par ko žilbstošam priekam.
Bet - atej no manis par soli-
slikti,-
par dieviem-
tumši,
trim - smagi.
Par čeriem -
visi trīs kopā....
Tad ko mums
likteņa laulātiem
pret pašu likteni darīt?
(O.Vācietis)