Lai tu ieliktu galvu man klēpī, es iešu par salmu pīteni,
Lai es aptītos apkārt tev, tu dari mani par tīteni,-
Un tad skrullēšu rokas neatvairāmas, pieķērīgas,
Riņķu riņķiem sapiņķerēšu stīgas;
Lai tu netiktu prom no manis, būšu par dūksti -
Iesūkšu tavas pēdas. Tu, kas man trūksti,
Klausies: tā es. Nekur un visur.
Lai esi man viss, es tev gribu būt par visu.
(Dagnija Dreika)