Durvis, pie kurām klauvēt, un zvanu poga ir visdebešķīgākais izgudrojums ceļā pie cilvēka. Tās māca gaidīt un pie viena saprast - kāds gaida tevi. Tāpat ir ar ceļu uz cilvēka sirdi un sirdsdurvīm, lai gan tās ir neredzamas. Sirdsdurvis, tāpat kā rozes zieds, vienmēr veras tikai no iekšpuses. Mīlestība to zina. Mīlestība priecājas nevis par atvērtām durvīm, bet par atvērtu sirdi, nevis par klātu galdu, bet par atklātu valodu.(V. Zvaigzne)