Ar mani reizē mīla nenomirs,
Ar dzīvību tā reizē neizgaisīs,.
Tā visos ziedoņos kā zibensšautras dzirksts,
Pār zemi nāks un ziedus vaļā raisīs.
Uz zemes paliks tā, Lai skanētu,
Tev zaļā birzī putnu balsīs maigās,
Tās dzidro daili saskatīsi tu,
ik rītu klusā rasas lāses zaigā.
Un, staigājot pa dārzu rasoto,
Un reibstot balto ievu ziedu tvanā,
Tu jautāsi:-
- kas burvībā ir vērtis rītu šo?
Un nezināsi, ka tā mīla mana.