Romantika, mīlestība

Kad Tevi satieku -
pats nezinu, ko daru:
Ne laipni pasmaidīt,
ne kaut ko runāt varu.
Prom, garām aizsteidzos
pilns nevaldāmām liesmām
Un ilgi drebu vēl,
kā izbēdzis no liesmām.

Tu buries
un man bail,
Tevi var noķert,
un Tevi var nesaprast...
Pati zini, ko šobaltdien cilvēki dara
ar nesaprotamo.
Pat šobaltdien.
Ar Tevi man ir tik labi,
ka nākamie mirkļi
nāk nobijušies -
vai spēs būt vēl labāki.
Ar Tevi man ir tik gaiši,
kā bija
vien bērnības
spalgajā saulē.
Ar Tevi man ir tik viegli,
kā neparko smejamiem smiekliem
un nez par ko žilbstošam priekam.
Bet - atej no manis par soli-
slikti,-
par dieviem-
tumši,
trim - smagi.
Par čeriem -
visi trīs kopā....
Tad ko mums
likteņa laulātiem
pret pašu likteni darīt?
(O.Vācietis)

Vējš dzen smiltis pludmalē un jūras viļņos kaisa. Liekas tukstoš dimantu tad gaisā laistās un atspīd tavās acīs skaistās. //G.R.//

Mīlestība ir kā sniegpārsliņa, ja turēsi rokās izkusīs, ja palaidīsi vaļā aizlidos.........//G.R.//

Kur Tevi meklēt,-
es, tālumus vērodams,
jautāju rītausmas staram.
Varbūt jau tūkstošreiz,
lielceļus mērodams,
esmu Tev pagājis garām.
(Leons Sināts)

When you look at me
I can touch the sky
I know that
I`m alive

Pasaulē visa man tu un tevī man pasaule visa!!!!!!

Tu esi tāds, ko nevar nemaz ..........

Kad tālu es no tevis,
Tad daudz man tev ko teikt,
Tad tērzētu un triektu
Un nevarētu beigt.

Kad tuvu es pie tevis,
Tad nav man tev ko teikt,
Tad ciestu klusu,klusu
Un nevareetu beigt.

Es bez Tevis dziivot nevaru
Es bez Tevis guleet nevaru
Es bez Tevis...Tu bez manis...
Labaak satixsimies!

Kur draudzība sākas? To neteiks neviens.
Un kāpēc lai vārdos to saka.
Bij` gājēji divi. Bet lielceļš bij` viens
Un pēkšņi tie atradās blakus.

Raxtu tev, lai pateiktu, ka tu esi vienīgais cilvēks uz pasaules, kuru es jebkad esmu mīlējusi.

Nedāvināšu Tev rozes-
Tās vari veikalos dabūt
Pa vienai vai veseliem groziem
Mazliet apvītušas un ari labas.
Dāvināšu tev dadzi meža pļavas vidū
Tie ir viņa ziedi. Viņš nav tos zadzis.
Vienīgi bites ap tiem lido.
Aizej tur vakarā zilā un tu redzēsi,
Cik sirds viņam laba-
Visas smaržas viņš sevī ir uzsūcis no sila
un tajās pļavas mīlestību glabā.
Dāvināšu tev dadzi ziedos-
Jo, kad pļavu nopļaus, viņā būs
tikai sāpes un asums.
Un tad viņs ilgi nespēs tev piedot
izkapti nežēlīgi asu.
Viņš ķersies tev matos un ķersies sirdī
Un ziedošo pļavu atdot prasīs,
Lai atkal kamenes dziesmu dzirdētu,
Lai mākonis padzertos rasu.
Ziedošu dadzi tev dāvināt vēlos,
Kurš saplaukst vienreiz vasaras vidū.
Rozes tu vari nopirkt pati cik vēlies,
Bet ap dadzi tik bites un meža smaržas lido.
D. Avotiņa un es Regina

Nāc, lai blakus esam
Nāc, lai sirds sāk pukstēt
Nāc caur pekli
Nāc un kopā mēs mirsim
Lūdzū, nāc es vēlos iluzīju jūrā peldēties
Mīlēt, cerēt, bet nekrāpt viens otru
Nāc..
Saule gaisu sajaukusi, sirds mani nodevusi
Jūtu es tik daudz kā šī nodevība
Rūgto sāpi, kura graužas manī kā duncis
Un nespēju es vairs būt
Sirds mana vairs nejūt
Rokas pušu plīst
Asinis straumēm plūst
Vis ir cauri
Manis vairs nav
Nekad nav bijis
Kaut kur tas viss bija
Kad lietus bija
Vēl kāda dziesma klīst
Un sirds man plīst.
Pār baltajām debesīm
Smeldz sāpe par vasarām
Un laime iet garām
Baisām domām...

Ļauj man pieskarties Tev
Ļauj domāt par Tevi,
Ļauj pateikt,ka MĪLU TEVI!:*

Mīlestība ir tad kad dvēsele mājo divos cilvēkos vienlaicīgi...

Vienmēr kāds būs labāks par Tevi...bet vislabākais kādam būsi Tu, jo tas būsi tieši Tu un neviens cits...

Es gribetu but mazs engelitis, kas ar sparniniem maigi varetu pieklauties tavai sirsninai un ieklut tas visdzilakaja kaktina, lai uzskiltu mazu milas uguntinu!

Nenes man rozes, nenes man lilijas,
Kad pie manis ciemos tu nāc,
Tik aiziesim abi pa rasotu pļavu,
Kur naktsvijoles un madaras zied.
Kur naktstauriņi dejo un migla ceļas
Un sienāžu vijoles skan...

Gan jau kādreiz viss būs labi,
Gan jau mēs vēl tiksimies,
Gan jau piedosim un mierā
Par šo dzīvi liksimies...
Gan jau kādreiz viss būs labi,
Gan jau mēss vēl smaidīsim,
Tas nekas, ja divas dzīves
Mēs šo mirkli gaidīsim...