Es savas mūža dienas
Kā brīnumu cerot vadu,
Bet atnāk vakars un zinu,
Viss jau atkal ir bijis.

Kādam ir ticis prieks,
Cits bēdīgs tai brīdī ir bijis
Un, kamēr citur snieg sniegs,
Te nav mēnešiem lijis.

Viss notiek bez manas ziņas,
Man pašai neesot klāt,
Un re, tavas sūrstošās pēdas
Bez manis kāds noskūpstījis?
(Gunta Kraulere no krāj. "Kad zvaigznēs pienenes snieg...")