Gaidīt-
Tas ir labāk,
nekā atcerēties to,
kā gaidītais neatnāca,
kā sabruka augšējais plakstiņš
un vientuļa migla pārklājās
asaru mežezeram.
Gaidīt -
tas ir skaistāk
nekā sagaidot neielaist
sirdī cerēto prieku,
un turpināt sāpēt par mirkli,
kas attālinājies
līdz "nevarzinātkad" robežas
pēdējam pieturas punktam.
Gaidīt -
tas ir gluži kā dzīvot
un patiesāk,
nekā būt par karogu
mājās bez ticības vairs,
kad vienalga tāpat
bez gaisa strāvas
vajag laimīgi plīvot.
Tas ir tā,
it kā mīlēt drīkstētu tikai reizi,
jo nemaz negaidīt
nedrīkst nekad...
(M.Svīķe)