Ir pienācis atkal rudens.
Un nu jau laikam pēdējais -
Krīt kokiem pēdējās lapas,
Un mēs viens otram sakam pēdējos vārdus.
Šie vārdi ir visnozīmīgākie -
Jo tie ir pēdējie.
Tie jāpaņem mums katram ceļa maizei līdz.
Es aiziešu pa līdzenu ceļu,
Bet tu droši vien pa tīrumu,
Jo tev tā ir taisnāk līdz pieturai.
Bet es iešu uz mājām,
Jo šovakar vairāk man pieturas nebūs.
Tu aizgāji no rudens ziemā,
No Mīlestības
Baltā
Sniegā...