Sirds nevēlas par manām sāpēm zināt,
Zieds neprasa, vai atļauts viņam augt.
Kaut varētu es sirdi noslīcināt
Līdz nemaņai to cieši dūrē žņaugt.
Kaut varētu...
bet kur lai rodu spēku
Uz izdedžiem vēl reizi ziedus sēt,
No savas sirds es šonakt velti bēgu
Kaut varētu es tevi nemīlēt.
Tad nevajag!
Bet tie... ir tikai vārdi
Kas jāsaka, kad katrs padoms velts,
Vai spītība liek pašiem tiltus ārdīt,
Ko iesākām pret gaišām tālēm celt.
(H. Heislers)