Var jau būt, ka mīlestība nomirst,
Aiziet tā, kā aiziet cilvēks mīļš un dārgs,
Nozied tā, kā zelta pienenīte -
Tikai baltas pūkas vējā kaisa.
Bet, ja nomirst draugs, tad
Paliek atmiņas un sēras,
Un, ja nozied zieds,
Tad rodas sēklas -
Pamats atkal jaunai ziedēšanai.
Kas var palikt vēl pēc mīlestības?
Atmiņas un sēras?
Baltas pūkas vējā?
Nē!
Mīlestība -
tā lai dzīvo vēl pēc manis.
(J. Sarkanbārdis)