Divas baltas laivas
Vējš pa jūru triec
Kaut kāds ērkšķains reibums
Liek tām satikties

Vēja spēks ir patiess
Laivas izšķirt spēs
Bet, kas būs ja laivas
To vairs negribēs?

Vaigu skauj pie vaiga
Mēle mēli dzer
Tava āda maiga
Paradīzi tver

Izdzīvot šo laiku
Tā lai reibst un slāps
Izdzert saldo tvaiku
Tomēr slāpst un slāpst

Zināms - tas vien mirklis
Gan jau beigsies drīz
Realitātes dzirkles
Ziedu nogriezīs

Lilijas tik baltas
Šodien klēpī krīt
Leduspuķes saltas
Sagaida jau rīt

Paliec tur, kur esi
Nenāc tuvāk vairs
Saindēt var sveču
Aromāts tik kairs

Oāzē tik skaistā
Pašlaik peldam mēs
Tuksnesi lai izgaist
Liekais izplēnē

Plaisas, ķēdes, žņaugi
Neeksistē vairs
Paziņas un draugi
Kaut kur tālē gaist

Cik Parīze ir tuvu
Un fraņču skūpsts man šķiet
Tak nāvējošs, ko guvu
Un tāpēc laiks man iet...