Kāzu apsveikumi, novēlējumi ģimenes svētkiem

Bij divas sirdis reiz...
Un līksmē tās
kā divas dziesmas pēkšņi satikās...
Viens otrā toreiz pavērāmies klusi
un sapratām, ka laime atnākusi.
Bij divas takas reiz...
Bet tagad tās
ies kopā gadu tālēs saulainās.
/L.Vāczemnieks/

Vairs skaistāku brīžu dzīvē nav,
Kad laime, ko gribēji, tagad ir tava,
Kad divi ceļi par vienu var kļūt,
Un divas sirdis vienotas būt.

Un atkal laimes vēl. Tas laiks ir klāt.
Lai dzīvē jaunā viņiem labi sokas.
Nu tavi bērni atstāj ligzdu, māt,
Un atstāj tavas piegurušās rokas.
Un tad būs mazbērni... Un svarīgi nav tas,
Vai viņi piedzimst decembrī vai maijā,
Bet katrs ķipars sākumā ir mazs
Un lūdz lai tavas rokas viņu aijā.
Un viņš grib ēst un dzert, un viņš ir mazs,
Viņš nāk un ķeras tavu svārku krokās,
Lūdz: - vecmāt, nes! - un viņam tas nekas,
Ka dažreiz nogurušas tavas rokas.
Tā bērnu mūžs ir māšu rokām lemts
No baltiem autiņiem līdz kāzu štātei,
Un tālāk vēl. Tik žēl, ka to, kas ņemts,
Mēs visu nevaram vairs atdot mātei.
Bij arī viņai diena, sauca: - rūgts!
Bij arī viņai rožu ziedi saldi,
Viss radu raksts uz kāzām tika lūgts,
Kaut jau aiz kalniem viņas kāzu galdi.
Kad šodien viesi atkal durvis ver,
Rads blakus radam sēž, un brāļi māsām,
Mums tomēr viena glāze jāiedzer
Par mātes, katram savas mātes kāzām.
(I. Ziedonis)

Lai aizskrien jaunība, kā kāzinieku zvani,
Cik baltas ābeles un egles sarmā zied.
Vai skaisti bija tikai pavasari mani?
Nē, zelta zīle arī sniegputenī dzied!

Mirkli padomājiet, pirms kausus pilnus lejat.
Mirkli padomājiet, pirms tālāk ejat.
Tālāk - kopējas takas, kopēja laiva un irkļi,
Tālāk - kopēja bēda un kopēji laimes mirkļi.

(A. Vejāns)

Lai jums vienmēr saules gana,
Lai ir silti, tad kad vēji brāzmot sāk,
Lai no jūsu satikšanās pirmās
Visu mūžu laime līdzi nāk.

Saskan divas vīna glāzes,
Saskan divi gredzentiņi.
Tā lai saskan jūsu dzīve:
Mūžu kopā dzīvojot.

Kāzās: Paši esiet vainīgi,-
Dzīvojiet nu laimīgi!

Lai jūsu laimei jūras plašums
Un mīlestībai - saules mūžs!

Gadiem kāpuši vienā kalnā
Divi cilvēki saprot un jūt -
Pēc kopīgi pārciestām salnām
Pat rūgtajā saldums var būt.

Man vajag tevi, tikai tevi -
redzēt, dzirdēt, sajust,
un tad es varu kā bite ienirt
rododendros košos,
pārlidot pasauli,
izkust kā medus lāsīte
valgajās lūpās.

Lai pasaulē būtu,
man atkal vajag tevi,
vien tevi - mīlētu,
priekos un bēdās iepazītu,
pār laiku un attālumu zināmu...
Jo tikai tad, kad esi ar mani,
es pati plaukstu un mīlu!

Atļauj šo mirkli no dienas dienā,
caur mēnešiem un gadiem,
lai kopā varam iet pa lielceļiem
platiem un tāliem,
kad skatiens skatienam
un plauksta plaukstai saka:
- Mums vajag, lai esam viens otram!
/M. Snipke/

Tu! Tā esi tu, kas plūsti
Kā rāma gaisma pāri.
Tu - stars, kas nesalūsti,
Kaut vētra posta āri.
Māt! Tikai tevī, tevī
Mīt mierinājums īsts,
Kad sajūk pašam sevī,
Kas mīlējams, ko nīst...
/A.Pormale/

Aizrit mani zelta rati
Pašā Laimas pagalmā:
Balts galdiņis, bārkstu sega,
Pati Laima krēslu cēla!/A.Brigadere/

Katrai modernai sievietei dzīvē vajag četrus zvērus:
1.Lauvu gultā
2.Lapsu ap kaklu
3.Jaguāru garāžā
4.Un vienu ēzeli,kas par to visu maksā.

Sirds nejautā, kāds būs tai guvums,
kas gaida mūs, kas notiks rīt,
Lai dienas trauc. Mums paliek tuvums,
Ko gadi nevar nolaupīt.

No bērnības līdz šai dienai, caur dārziem ilgi iets - no ziedošas ābeles vienas, pie deniņiem pieglaudies zieds....

Ne katram mīlu dzīvē atļausts rast
Tā jāmeklē, kā dzintars jūras krastā,
Bet ja šis dzintars plauķstā ņemts -
Lai nepazūd tā spožums skaistais.

Man patīk, kad mājā ir daudz pulksteņu. Māja tad liekas dzīva. Mājai ir sirds, kas pukst. Man patīk māja ar sirdi. Ar sirdi un dvēseli. Dvēsele ir reti kurā mājā, reti. Jo dvēselei vajag plašumu, gaišumu, labestību. Ne jau kvadrātmetru plašumu, nē, ne to, jūs jau mani saprotat. Kāpēc tas tā, nezinu, bet tā ir.
Varbūt, atnākot šovakar katrs savā mājā, ieklausīsimies. Mēs noteikti kaut ko sadzirdēsim, esmu pārliecināts par to, ieklausīsimies.

Mēs taču tāpēc dzīvojam, lai mums katram būtu māja ar sirdi un dvēseli.

Mūsu māja.
(Bils)

Es gribu, lai mana mūža sekundes
tava sirds skaita krūtīs,
Lai manām drūzmainām domām
Par sargu tava mierīgā elpa.
Lai zem kājām mums vieni ceļi,
Gribu, lai tur - aiz gadsimtu telpas
Tava balss ar manējo balsi
Citā - trešajā
Sarunājas.

To mīlas uguntiņu, kas jums sirdī krita
No visiem dzīves vējiem sargājiet,
Nekad lai nedziest tā, lai neiedegas cita,
Ja ceļš reiz sākts, tad kopā staigājiet!