Mūža garumā mācos
dabu, gaismu un pasauli, cilvēkus,
kas dzīvei pamatus liek.
Esmu izpratusi,
ka reizēm sānis pabīdīt vajag
azaida tiesu,
ja dzīvei debesu nepietiek.
Mūža garumā sargāju cerību
un nesūrojos,
ka laicīgi dārgumi nepieder,
jo vienīgi
ikdienas nesagūstīta dvēsele
no mīlestības
un mūžības avotiem dzer.
(K.Apškrūma.)