. . . mīlestība. Kaut kas senāks par cilvēci un pirmatnējāks par tuksnesi. . . .
Tā bija tīra Pasaules valoda. Tā neprasīja nekādus izskaidrojumus, gluži tāpat kā Visums, ceļodams laika bezgalībā. . . . neticama pārliecība, ka viss zem šīs saules tapis rakstīts ar vienu un to pašu roku. . . . Un, ja šādas mīlestības nav, cilvēka sapņiem zūd jēga.
/Paulu Koelju ``Alķīmiķis``/