Ne jau vieta dara cilvēku lielu,
Bet cilvēks dzīvodams vietu pasaulē ceļ,
Un nav jau svarīgi, kuru tu pārej ielu,
Ir svarīgi tas, UZ KURIENI, DRAUDZIŅ, TU EJ.

Ne jau gadi dara cilvēku vecu,
Tikai laiks viesu noteiktā kārtībā liek
Un man vajag sajust vien kādu plecu
Un palūgt gadiem,lai drusku lēnāk tie skrien.

Ne jau apstākļi lietas būtību maina,
Tik no virspuses katram viss citādāks šķiet.
Un es nezinu, vai tā ir vietas vaina,
Ka no vienādām saknēm tik dažādi ziedi zied.