Man bija reiz pīpenes seja
Ar smaida saulīti vidū,
un tā es pa dūksnājiem bridu
Ar smaida saulīti vidū.
man bij reis rozes seja,
Kvēls, valdzinošs ziedlapu vainags,
Un nebij man citas vainas,
Vien valdzinošs ziedlapu vainags.
Man bij reiz dālijas seja,
Gan labestīga, gan rāma,
Bet arī dālijas seja
man nebija paturama...
Nu kā lai es uzziedu tagad,
Kad salna pa tīrumiem staigā,
Kad plecus liec auglības smagums,
bet plaukšanas alkas vēl vaigā?
(Ā.Elksne)