Pasaki labu vārdiņu, pasaki.
Tev nav ko teikt.
Es tagat zinu ko domā, Tu gribi beigt.
Tu neteiksi, es zinu ka Tu gribi aiziet.
Tu vairs negribi manus palagus,
Manis cepto maizi.
Tu vairs negribi manus matus,
Manus agros un pelēkos rītus.
Tu vairs negribi manus cimolus,klusos vakaros izrakstītus.
Es Tev devu kas man ir,
Un es neesmu nabaga bet vairāk man nav,
Un es nevaru būt vēl labāka.
Tu saki-liela mīletība, manējā laikam ir maza.
Es to citiem nerādiju,
Bija bail ka neizvazā.
Es to rādīju tikai Tev.
Tu daudz man devi, un daudz ņēmi.
Es Tevi mīlu kā koks mīl zemi,
Bet tagat-ej! Es palikšu! Man nav kur steigt!
Es tikai neticēju ka pienāks stunda, kad vajag beigt!