Nāk debesis tuvāk,
un klusējot iestājas vakars.
No Tevis ja šķīros,
tad kādēļ gan satiekos atkal.
Es nezinu tiešām...
Tā rudenī vējš arī nezin,
kad paceļ tas kritušās lapas,
bet kādēl - viņš nezin.
Jā, kādēļ viņš naktīs
tās noklāj uz zemes tik varošs
un kādēļ no jauna
met ābeļu kailajos zaros.../atdz. U.Krasts/