Apsveikumi Ziemassvētku, pantiņi

Tā gaisma, ko izstaro svece,
Tas gaišums, kas liesmiņā plīvo,
Izplēn, pazūd un gaist.
Bet gaisma, kas cilvēkā dzīvo
Un siltums, ko izstaro sirds -
Tas nezūd. Tas paliek.
/I.Egle/

Nāc, klusā nakts, ar savu svēto mieru,
Pēc kura neskaitāmas sirdis tvīkst.
Un lai no jauna dzirdam zvaigžņu vēsti,
Ka cilvēks ticēt vēl un cerēt drīkst.

Lai Tev ir ko mīlēt,un lai Tevi mīl,
Lai Tev ir ko gaidīt un Tevi gaida,
Lai ir ko darīt un ir kas to spēj novērtēt,
Lai debesis Tevi sargā un uz zemes lai Tevi mīl.

Ko vēlēt svecei. Lai tā degtu?
Tā skaisti nodegs i bez manis...
Ko vēlēt eglei. Lai tā augtu?
Tā slaidi noaugs i bez manis.
Ko vēlēt liktenim. Lai labvēlīgs?
Tas visu zinās i bez manis.
Ko vēlēt Tev. Lai būtu Tu?
Tu pastāvēsi i bez manis.
Ko vēlēt sev? Lai laimīgs Tu!
Bet lai tāds nebūtu bez manis...

Ziemassvētku laiks...
kad vārdi, ko vēlamies teikt,
tiek rakstīti sirdī,
kad atmiņām zūd
ikdienas rūgtuma garša,
kad atceramies būtisko...
Tas ir Ziemassvētku laiks.

Ar Tevi šai naktī lai notiek
Neparasts brīnums kāds.
Lai laime atnāk un paliek,
Lai vēlīgs likteņa prāts.
Lai mīlestības ir gana,
Ko saņemt un citiem dot.
Un nedienas gaismas zvanā
Lai dvēsele pārkausēt prot!

Lai ir pīrāgs pilns ar speķi,
Lai uz drēbēm nav ne pleķa,
Lai ir naudas pilna zeķe,
Smuks zaķītis zem deķa!

Paveikt nepaveicamo,
Saglabāt nesaglabājamo.
Par spīti ikdienišķībai
Izplaucēt brīnumu dzīvē,
Par spīti grūtumam
laimīgiem būt!
/L.Brīdaka/

Šim vakaram - spožākās zvaigznes,
Šim vakaram - baltākais sniegs.
Bet gaišāks par svecītēm eglē
Lai sirdī nāk cerību prieks!

Lai aiziet prom pa baltu sniegu
Tās rūpes, kuras nomāc mūs!
Lai Ziemassvētki nāk ar prieku,
Ar cerību - viss labi būs!

Kaut reizi dzīvē, lai tavs sapnis,
Kļūst par īstenību!
Kaut reizi dzīvē, lai tava viskvēlākā
Vēlēšanās piepildās!
Kaut reizi dzīvē, lai tu patiešām
Būtu tā pa īstam laimīga/s
Un tomēr ir kas tāds, kam jāpavada
Tevi visi tavu dzīvi...
Tā ir ticība!
Ticība sev un saviem spēkiem...
Tā ir cerība!
Cerība, ka viss izdosies...
Tas ir spēks!
Spēks, kas uzveic it visu...
Bet pāri visam ? tā ir mīlestība!
Mīlestība, kas nekad nezudīs...

Viļņojas
Vēsais gaiss:
Debesīs peld
Milzīgs dāvanu maiss!
No kā? Uz kurieni?
Kam? Un ? kas?
Kurš dabūs
Debesu dāvanas?
Varbūt maiss paredzēts
Eņģeļiem vien?
Tur lakstīgalmēlītes,
Putna piens?
Nē, arī mums palaidņiem,
Dāvanas tiks:
Ziemsvētku vakarā
Snigs, snigs un snigs

Visas zemes tekas zilgas
Šonakt sargā miera gariņš.
Tāli zvani... Klusas ilgas...
Rokās smaidošs egļu zariņš...
Visur viegliem, mīļiem soļiem
Senā svētku teika staigā.
Zvaigžņu acis atvērdama,
Debess atspīd zemes vaigā...

Viens zvaigžņu stars no zvaigžņu spieta
Mums katram tieši sirdī krīt,
Jo tieši sirdī ir tā vieta,
Kur Ziemassvētku brīnums mīt!

Brīnumainas lietas notiek Ziemassvētku laikā -
Cilvēki, kurus mīlam, šķiet vēl dārgāki.
Un tos, kuri ir tālu prom-
Liekas, jūtam pavisam blakus.

Meži, meži, zaļie meži,
Pa tiem staigā mazie eži,
Staigā tie pa taciņām,
Pliki, un bez paciņām...

Un nevajag nemaz tik daudz-
Pavisam maz,
Pavisam nieku,
Lai mirdzošs mirklis nestu prieku!

Tā noskaņa ir netverama,
Ko decembris mums sirdī auž,
Tā plūst no cilvēkiem un namiem,
To piesnigušie meži pauž.
Tā savu roku liek uz pieres,
Kaut dienu dūrainis tik īss,
Ka blakus skopam saulesstaram
Jau vakarēnu skropstas trīs.
Tā noskaņa,ko sevī nesam,
Mums palīdz tumsu pārdzīvot
Tas ir tas netveramais brīnums,
Kas gaidīšanas laikam dots.
Kas izplaukst dvēselē ikvienā,
Kad Ziemassvētki durvis vērs,
Un lielā prieka vēsts mums zvaigznes
Pār visām gada dienām bērs.
Priecīgus,gaišus,ticības,cerības un mīlestības piepildītus Ziemassvētkus un panākumiem bagātu un laimīgu Jauno gadu!

Eņģelītis zvaigznes kaisa, visas tās ir spožas, skaistas, kamēr sniegs un kamēr sals, pasakai šai nebūs gals...

Salatētim viegli nav,
Ziemassvētki atkal jau,
Jāstiepj dāvanas pa mājām,
Plus vēl jāiet paša kājām,
Kamanas ir salauztas,
Ziemeljbrieži atpūšas,
vecajam jau kaulus lauž,
Kamēr citi saldi snauž!