Izdeg acis, gaismu neradušas,
Izdeg sirds pēc mīlas izslāpusi.
Un pat kļavas salnās aizdegušās.
Liesmo viss, tik dzīve sastingusi.

Kurš gan vedīs to uz gaismas pusi?
Sasalst lauks, kad atnāk ziema klusi.
Tu kā Saulcerīte stikla zārkā dusi.
Vai ir laime tevi aizmirsusi?

Atver acis, atver sirdi mīlai!
Ļauj lai pludo, ļauj lai lejas prieks!
Kustība liek straumei palikt tīrai,
Bet, kurš gaida, kļūst sev parādnieks.

Dod, lai tev ir spēka saņemt,
Ej, un pasaule tev pretī nāks!
Pats tu vari savu ceļu izlemt ?
Gaidīt rītdienu vai šodien sākt.

(Gunta Kraulere)