Apsveikumi Lieldienu, pantiņi

Lieldienās, lai saule silda,
Olas tavu punci pilda,
Kad no šūpolēm būs miers,
Kārosies jau Jāņu siers.

Pāri laukiem zaķis cilpo,
Tā kā vējš gar ausīm svilpo!
Nevaicāsim kur tas nesas,
Ka tik nenes olas vecas!

Vij perēkli cīrulis no saules stariem,
Un ausmu ķīvīte vij savai ligzdai klāt.
Ir zaķi sākuši pa novakariem
Pa olai nokrāsot un savos grozos krāt.
Pa sīkām saknītēm, pa lauku kailu
Nāk Lieldienas un vēlas kūmās stāt
Tam priekam, kurš sēd šūpolēs kā gailis,
Tam priekam, kurš ir visu gadu krāts.
Nāk Lieldienas ar sengaidīto vēsti,
Uz debesīm kas skatienus liek celt,
Kas asnu prieku dvēselē sauc dēstīt
Un pūpolkokos saules zeltu smelt.
Saules staru zeltainās rīkstes
Palu steidzīgos ūdeņus per,
Krastos pūpolu mākoņi mīksti
Dzelmē savus atspulgus ber.
Vēju šūpoles augšā un lejā
Līdz pat galotnēm sirdi nes līdz.
Tai caur Lieldienu gaismu no jauna
Atkal dāvāts tiek cerību rīts........
Priecīgas Lieldienas....

Paveries debesīs,ieklausies vējā-
Jūti- kā mostas puķe un strauts!
Lieldienu rītā dzīvības dziesmu
Mūža garumā sadzirdēt ļauts!

Priecīgas Lieldienas!

Lai saulainās krāsās
Labās domas dvēselē zied!

Svētkos olas katrā stūrī -
Gultā, dārzā, putnu būrī.
kas mums tās ir atnesis?
Tas jau mūsu garausis!
Gailis lielās acis bola,
Dot pa purnu trusim sola;
Vista, grēciniece, pukst:
Olās truša bērni klukst!

Ja Lieldienu rītā sāp olas, tad iepriekšējā vakarā nebija īstais zaķis.

Lieldienas kad tuvāk nāk,
Laiks uz šūpolēm tad kāpt.
Laiks ir olas ripināt
Un uz "ciemiem" tipināt.

Lieldienās šūpojies,
Lieldienās priecājies
Par pirmiem ziediņiem,
Par raibām oliņām.

Gailītim raibas olas,
Kurmītim iepelēkaas,
Vai bij baltas, vai bij melnas,
- ka tik lepni karājās!

Mežmalītē, piesaulītē
Vāverīte olas krāso.
Zaķu tēvs pa taku cilpo -
Dziesmiņu par seksu svilpo.

Lieldienās ik pavasari,
Apkārt rikšo zaķu bari.
Visās mājās čakli strādā,
Un par raibām olām gādā.

Zaķītis uz svētkiem jaukiem,
Olas dēj pa visiem plauktiem.
Vistas auro: Konkurents!
Visai bīstams elements!
Ko tas greizais ir ēdis?
Zilas olas kakā blēdis!

Lai nākdama,kas nākdama,
Lieldieniņa tā atnāca
Ar raibām oliņām,
Ar siltiem pīrāgiem.

Auksti vēji norimuši,
Mākulīši izgaisuši.
Veras plaša debestiņa,
Atnāk gaiša Lieldieniņa.

Zaķis raibo vistu pļaukā,
jo tā olu nedēj laukā.
Tupi pats un acis boli,
ne tik visiem olas soli!

Lieldienās, kad saule lēca,
Zvēri modās, gailis rēca.
Visi stāv un stulbi bolas,
Zaķis tetovē sev olas!
Garausītis olas svaida,
Visi viņu ciemos gaida,
Cieniet olas tā kā nākas,
Jo no olām dzīve sākas.

Gailim šodien skumīgs prāts,
Nestrādā tam "aparāts":((,
Vistiņas tik saldi smēja,
Zaķis krūmos olu dēja!

Pirmie putni mājup trauc.
Tapēc galdā jāliek pauts.
Dienā augstu šūpojies
Un līdz rītam žūpojies.
Galu galā Lieldienas,
Tās ir tavas brīvdienas.

Kā šūpoles ceļ
Ceļ Lieldienās ik sirdi,
Un, ja vēl neizplaucis
Tajā pumpurs kāds,
Ar augšāmcelšanos,
Ko zvanos dzirdam,
Liek plaukt un zaļot
Dieva viedais prāts.
(K. Apškrūma)