Man vajag tevi, tikai tevi -
redzēt, dzirdēt, sajust,
un tad es varu kā bite ienirt
rododendros košos,
pārlidot pasauli,
izkust kā medus lāsīte
valgajās lūpās.

Lai pasaulē būtu,
man atkal vajag tevi,
vien tevi - mīlētu,
priekos un bēdās iepazītu,
pār laiku un attālumu zināmu...
Jo tikai tad, kad esi ar mani,
es pati plaukstu un mīlu!

Atļauj šo mirkli no dienas dienā,
caur mēnešiem un gadiem,
lai kopā varam iet pa lielceļiem
platiem un tāliem,
kad skatiens skatienam
un plauksta plaukstai saka:
- Mums vajag, lai esam viens otram!
/M. Snipke/