Ir saule, debesis,
Un maize abrā rūgst.
Un bērni dzimst-
nekā jau nepietrūkst,
bet skaidri jūti,
pirmais sniegs, kad snieg,
ka nepietrūkst,
bet arī nepietiek.
Jo tas, kas dabūts,
it nekur nav liekams,
un tas, kas liekams,
ir tik nepietiekams.
Un tad, kad zvaigzne krīt,
tā it kā iekož:
viss nepaliekošs ir
un nepietiekams.
(I.Ziedonis)