| ...Un vēl par to es Tevi iemīlēju, ka vienīgais Tu manus  vieglos vējus
 ar stiprām pavadām, ar drošām rokām sēji
 Un tie vairs projām steigties negribēja.
 Kā zirgi smaržīgajās Jāņu naktīs,
 ar tumsu sapīti, ar zvaigznēm zālē,
 ar  baltām, nenopļautām pīpenēm
 tie maigie, zīžainie,
 tie siltie  vēji.
 Bet var jau būt,
 ka Tevi iemīlēju
 Bez visa tā, bez it nekā
 tāpat kā tumsā taurenis uz liesmu skrēju
 Un  nesadegu - Tevī uzmirdzēju.
 
 | Kam: ____________________ No kā: ____________________
 
 |