Mēs visu nakti runājām par mīlu, 
Bet skūpstīties pat nebij  drosmes mums, 
Ar tukšu domu savu sirdi vīlu- 
"Tā ilgāk  saglabāsies sapņojums". 
Bet sapnis izgaisa kā vējā dūmi, 
Tev  nepatikās runāt vien. 
Un viena paliku, sev teicu drūmi  - 
``Par vārdiem vairāk saista apskāviens". 
Cik sen tas  bij... jau bezgalius gadus 
Kopš nerunāju, tikai skūpstu  es. 
Bet tomēr jūtu mīlestības badu- 
Tai naktī paliku bez  dvēseles.
  | 
	
		Kam: ____________________ 
		No kā: ____________________ 
        
	 |