| Es gribu Tev dāvināt saulītes maliņu –
 ar mākoņiem kabatas  pilnas.
 Es gribu Tev novēlēt
 sprīdi bezsvara telpas...
 Es  gribu Tev dāvināt
 kafijas smaržu,
 lai piejaucētu dzīvi-  grēcīgi rūgtu.
 Es gribu Tev novēlēt
 tvanošu brendija  glāzi,
 kad dvēsele tāda caurspīdīga šķiet
 un pasaule citiem  aizgājusi ciet.
 Es gribu Tev dāvināt
 medainu brītiņu  laimes...
 Es gribu Tev novēlēt mirkļus –
 tos nenotveramos,  tos izdzīvojamos,
 tos nepierakstāmos un neizstāstāmos,
 tos,  kurus neplānojam, bet gaidām,
 tos, kuri neuzprasās –
 vien  atnāk un atnes sajūtu – dzīvoju!
 
 | Kam: ____________________ No kā: ____________________
 
 |